Kas ir Frontex?

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex tika nodibināta 2004. gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas. Frontex kā ES aģentūra tiek finansēta no ES budžeta, kā arī no Šengenas asociēto valstu iemaksām budžetā. Līdz 2020. gadam aģentūra nodarbinās aptuveni 1000 darbinieku, no kuriem gandrīz ceturtā daļa ir norīkoti no dalībvalstīm un pēc savu pilnvaru termiņa beigām Frontex atgriezīsies savas valsts dienestā.

Aģentūras darbība tika pilnveidota un uzlabota 2016. gadā, lai tā kļūtu par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, paplašinot tās funkcijas no migrācijas kontroles līdz robežu pārvaldībai un uzdodot tai lielāku atbildību par pārrobežu noziedzības apkarošanu. Frontex tagad ir atzīta par vienu no ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stūrakmeņiem. Tās pilnvarās tagad oficiāli ir arī meklēšana un glābšana, kad vien jūras robežu uzraudzības kontekstā rodas šādas situācijas.

Frontex ir operatīva aģentūra ar vairāk nekā 1500 darbiniekiem no dalībvalstīm, kuri vienlaikus izvietoti visā ES. Lai uzlabotu spēju sekot līdzi jauniem un strauji mainīgiem apstākļiem, Frontex Situāciju centrs, kas ir atbildīgs par ārējo robežu uzraudzību, tagad darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.


Juridiskais pamats un pārskatatbildība

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra Frontex tika izveidota ar 2016. gada 14. septembra Regulu (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.). Aģentūras mītne ir Varšavā, Polijā.

Lai gan nosaukumu “Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām” aizstāj nosaukums “Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra”, juridiskā persona un īsais nosaukums “Frontex” nemainās.

Frontex uztur pastāvīgu saziņu ar dalībvalstīm un ES iestādēm. Aģentūra dara visu iespējamo, lai tās darbība būtu pārredzama, un šajā nolūkā izpilddirektors regulāri piedalās un ziņo Eiropas Parlamenta un par iekšlietām un migrāciju atbildīgo ES Padomes ministru sanāksmēs. Tādējādi Frontex īsteno pārskatatbildību pret Eiropas Parlamentu un Padomi kā budžeta lēmējinstitūcijām.

Frontex darbību kopumā pārrauga valde, kuras sastāvā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas (plašāku informāciju skatīt turpmākajā sadaļā). Kā visās ES iestādēs, arī Frontex Revīzijas palāta var veikt revīziju vai Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai jeb OLAF var veikt izmeklēšanu.

Citi pamatdokumenti, kas attiecas uz aģentūras juridisko pamatu un pārskatatbildību, ir pieejami (angļu valodā) šeit:

Tiesību akti

Valdes lēmumi

Valdes sanāksmju protokoli


Redzējums, misija un vērtības

Mūsu redzējums
Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas aizsardzība

Mūsu misija
Mēs kopā ar dalībvalstīm garantējam drošas un labi funkcionējušas ārējās robežas, nepieļaujot apdraudējumu.

Mūsu vērtības

Mēs esam profesionāļi
Mums ir zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir vajadzīgas, lai efektīvi pildītu savu misiju, ievērojot augstus ētikas standartus, un mēs pastāvīgi tiecamies uz izcilību ar mērķi uzlabot mūsu darba rezultātus.

Mēs esam cieņpilni
Mēs novērtējam cilvēkus, iestādes un to pienākumus un apliecinām tām cieņu, izturoties pret tām kā pret vērtīgiem un svarīgiem dalībniekiem.

Mēs esam vērsti uz sadarbību
Kopā ar attiecīgajām ES dalībvalstu iestādēm, piedaloties arī citām ieinteresētām personām, mēs pārvaldām ES ārējās robežas un meklējam sadarbības iespējas ar valstīm ārpus ES.

Mēs savstarpēji sadarbojamies organizācijā, kā arī ar ārējām ieinteresētajām personām, lai īstenotu kopīgus mērķus.

Mēs esam atbildīgi
Mēs esam uzticami, laikus un kvalitatīvi veicot darba pienākumus.

Mums rūp
Mēs kā Eiropas Savienības pārvaldes pārstāvji kalpojam iedzīvotāju interesēm, jo mums rūp cilvēki un mēs ticam Eiropas vērtībām.


Valde

Valde apstiprina budžetu un pārbauda tā izpildi, ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, kā arī nodrošina aģentūras lēmumu pieņemšanas procedūru pārredzamību. Izpilddirektors kā aģentūras juridiskais pārstāvis par savām darbībām tieši atskaitās minētajai pārvaldes struktūrai.

Valde, kas rīko sanāksmes piecas reizes gadā, sastāv no 26 ES dalībvalstu, kurām ir saistoši noteikumi par Šengenas zonu, robežu iestāžu vadītāju pārstāvjiem, kā arī diviem Eiropas Komisijas locekļiem. Arī Islandei, Lihtenšteinai, Norvēģijai un Šveicei, kas nav ES dalībvalstis, bet ir Šengenas asociētās valstis, ir pārstāvis valdē, bet tām ir ierobežotas balsstiesības.

Valdes sanāksmēs ir aicināti piedalīties arī Apvienotās Karalistes un Īrijas pārstāvji, bet šīm valstīm nav balsstiesību, jo tās ir pieņēmušas lēmumu (pirms Frontex nodibināšanas 2004. gadā) tikai daļēji iesaistīties Šengenas sadarbībā.


Galvenie pienākumi

Izvietošana uz vietas
Aģentūra nodrošina ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu tiesībaizsardzības iestāžu virsnieku, kā arī kuģu, lidmašīnu un robežkontroles aprīkojuma izvietošanu ārējo robežu reģionos, kur ir nepieciešama papildu palīdzība. Līdzās robežkontrolei Frontex darbība ietver pienākumus, kas saistīti ar kuģošanas drošību, drošuma pārbaudēm, meklēšanu un glābšanu, kā arī vides aizsardzību.

Risku analīze
Frontex izvērtē riska faktorus, kas saistīti ar ES robežu drošību. Tā veido priekšstatu par nelegālās migrācijas modeļiem un tendencēm, kā arī pārrobežu noziedzības darbībām pie ārējām robežām. Aģentūra savos secinājumos dalās ar ES valstīm un Eiropas Komisiju un izmanto tos savas turpmākās darbības plānošanai. Visu Frontex darbību pamatā ir riska analīze.

Situācijas uzraudzība
Frontex pastāvīgi uzrauga Eiropas Savienības ārējās robežas, nodrošinot datu atjauninājumus un brīdinājumus ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm, Eiropas Komisijai un citām aģentūrām.

Neaizsargātības novērtējums
Aģentūra veic ikgadēju novērtējumu par katras ES dalībvalsts un Šengenas asociēto valstu spēju un gatavību risināt problēmas pie to ārējām robežām, tostarp tikt galā ar migrācijas spiedienu. Frontex ES dalībvalstīs izvieto sadarbības koordinatorus, lai palīdzētu aģentūrai uzturēt visaptverošu priekšstatu par robežkontroli ES līmenī.

Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā
Aģentūra atbalsta tiesībaizsardzības iestāžu, ES aģentūru un muitas sadarbību pie jūras robežām. Kuģi un gaisa kuģi, kas piedalās tās operācijās, apkopo un dalās ar informāciju, kas ir būtiska zvejniecības kontrolei, piesārņojošo vielu atklāšanai un atbilstībai jūrniecības jomas noteikumiem.

Informācijas apmaiņa par noziedzīgām darbībām
Ar informāciju, kas iegūta uz robežām, aģentūra dalās ar attiecīgajām valsts iestādēm, Eiropolu un citām Eiropas aģentūrām. Šī informācija ietver ziņas par personām, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, piemēram, migrantu kontrabandā, cilvēku tirdzniecībā un terorismā.

Atgriešanas operācijas
Aģentūrai Frontex ir arvien svarīgāka loma, atgriežot tos cilvēkus, kam nav tiesību uzturēties Eiropas Savienībā, savās izcelsmes valstīs. Aģentūra palīdz dalībvalstīm koordinēt un finansēt atgriešanas operācijas, bet var tās uzsākt arī pēc savas iniciatīvas.  Šajā nolūkā Frontex var veikt čarterreisus un rezervēt vietas komerciālajos lidojumos. Aģentūra palīdz arī iegūt nepieciešamos ceļošanas dokumentus tiem cilvēkiem, kas tiek atgriezti, un nodrošināt ekspertus, kuri sniedz palīdzību saistībā ar atgriešanās operācijām.

Ārējās attiecības
Sadarbība ar valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un Šengenas zonas, ir Frontex pilnvaru neatņemama sastāvdaļa un viena no aģentūras stratēģiskajām prioritātēm. Lai nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību (EIRP), Frontex veido un uztur partneru tīklu ar robežkontroles iestādēm valstīs, kas nav ES dalībvalstis, jo īpaši ES kaimiņvalstīs un tranzīta valstīs, kā arī migrantu izcelsmes valstīs. Aģentūra arī nosūta sadarbības koordinatorus ārpus ES, uz valstīm, kuras skārusi nelegālā migrācija.

Ātrā reaģēšana
Frontex spēj ātri izvietot robežu un krasta apsardzes vienības un aprīkojumu ES dalībvalstīs un Šengenas asociētajās valstīs, kuras saskaras ar ārkārtas situācijām pie ārējām robežām. Pēc aģentūras pieprasījuma dalībvalstīm no ātrās reaģēšanas spēkiem ir jānodrošina līdz pat 1500 virsnieku.

Pētniecība un inovācija
Frontex pulcina robežkontroles ekspertus, pētniecības un ražošanas pārstāvjus, lai nodrošinātu, ka jaunās tehnoloģijas atbilst robežkontroles iestāžu vajadzībām.

Apmācība
Frontex izstrādā kopīgus apmācību standartus robežkontroles iestādēm, lai saskaņotu robežu un krasta apsardzes izglītību Eiropas Savienībā un Šengenas asociētajās valstīs. Šāda saskaņošana ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka ceļotājiem, kas šķērso ES ārējo robežu, tiktu piemēroti vienoti robežkontroles standarti. Tas arī ļauj robežsargiem un krasta apsardzei no dažādām valstīm efektīvi sadarboties Frontex operācijās.


Kopīgās operācijas

Kopīgās operācijas ir visredzamākās no visām aģentūras veiktajām darbībām. Frontex izvieto simtiem robežsardzes un krasta apsardzes darbinieku, kā arī kuģus, automašīnas, lidmašīnas un citu aprīkojumu, lai palīdzētu dalībvalstīm, kas saskaras ar problēmām pie ES ārējām robežām. Šīs operācijas notiek pie Eiropas jūras un sauszemes robežām, kā arī starptautiskajās lidostās. Pašlaik, lai nodrošinātu speciālistus un aprīkojumu savām darbībām, Frontex, galvenokārt, paļaujas uz ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm, bet aģentūras mērķis ir nomāt un iegādāties pašai savu aprīkojumu. Frontex var arī rēķināties ar vismaz 1500 virsniekiem, kurus var izvietot piecu dienu laikā, lai risinātu ārkārtas situācijas pie Eiropas robežām.

Lai gan aģentūras jūras operācijās, kas notiek Vidusjūras reģionā, tiek atbalstīti Itālijas, Grieķijas un Spānijas centieni mazināt migrācijas radīto spiedienu, arī visas pārējās aģentūras operācijas palīdz novērst dažādu formu pārrobežu noziedzību. Jūras operācijas ietver papildu pienākumus, piemēram, piesārņojuma un nelegālas zvejas monitoringu. Tās tiek īstenotas sadarbībā ar citām ES aģentūrām, galvenokārt Eiropolu, Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA) un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA).


Tiesībaizsardzība

Aģentūrai Frontex ir būtiska nozīme Šengenas zonas iekšējās drošības stiprināšanā, uzraugot tās ārējās robežas, veicot drošības pārbaudes un atgriešanas operācijas, kā arī sadarbojoties ar dalībvalstu iestādēm un Eiropolu.

Frontex sniedz ieguldījumu arī cīņā pret terorismu, palīdzot dalībvalstīm stingrāk kontrolēt ārējās robežas un atbalstot potenciālo ārvalstu teroristu cīnītāju meklēšanu. Frontex izvietotie vrsnieki ir apmācīti atpazīt personas, kas varētu būt saistītas ar terorismu.


Frontex ieguldījums meklēšanas un glābšanas operācijās

Līdzdalība meklēšanas un glābšanas operācijās vienmēr ir bijusi Frontex prioritāte un ir paredzēta ES regulā, ar kuru tika izveidota Eiropas robežu un krasta apsardze. Frontex pienākums ir sniegt tehnisku un operatīvu palīdzību jūrā, atbalstot glābšanas operācijas, kuras var kļūt aktuālas robežpārbaužu operāciju laikā.

Meklēšanas un glābšanas darbības ir arī katras Frontex jūras operācijas darbības plāna konkrēts mērķis.

Laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam Frontex palīdzēja izglābt 280 000 cilvēku Vidusjūrā.


Pamattiesības

Visu Frontex darbību pamatā ir pamattiesību ievērošana un aizsardzība. Aģentūras darbinieki un valstu amatpersonas, kas piedalās Frontex operācijās, pirms izvietošanas saņem apmācību par pamattiesībām un piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, savukārt pienākums ziņot par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem ir iekļauts ikvienā operatīvajā plānā.

Pamattiesību amatpersona, kas ir neatkarīga savu pienākumu veikšanā, ir tieši pakļauta valdei un sadarbojas ar Konsultatīvo forumu pamattiesību jautājumos. Konsultatīvais forums palīdz izpilddirektoram un valdei, sniedzot neatkarīgu padomu par pamattiesību jautājumiem. Foruma sastāvā ir trīs pastāvīgie locekļi, trīs starptautiskas organizācijas un deviņas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ko ieceļ uz trīs gadu termiņu.

Pastāvīgie locekļi:

  • Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA);
  • Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO);
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR).

Starptautiskas organizācijas:

  • Eiropas Padome;
  • Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM);
  • Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).

Pašlaik pārstāvētās pilsoniskās sabiedrības organizācijas:

  • AIRE centrs;
  • Amnesty International Eiropas iestāžu birojs (AI-EIO);
  • Caritas Europa;
  • Baznīcu komisija migrantu jautājumos Eiropā (CCME);
  • Eiropas Padome bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE);
  • Starptautiskā Juristu komisija (ICJ);
  • Jezuītu bēgļu dienests (JRS);
  • Starptautiskās sadarbības platforma migrantu bez dokumentiem jomā (PICUM);
  • Sarkanā Krusta ES birojs (RCEU).

Vaicājumi par jomām, kas ir Pamattiesību biroja kompetencē, jāsūta uz e-pasta adresi FRO@Frontex.europa.eu

Sūdzības

Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras regulu aģentūra ir ieviesusi sūdzību mehānismu, lai ikviens, kurš uzskata, ka aģentūras darbības ir skārušas viņa tiesības, varētu ziņot par jebkādiem iespējamiem viņa tiesību pārkāpumiem.

Ja uzskatāt, ka Frontex darbā iesaistīta darbinieka rīcības rezultātā ir pārkāptas jūsu tiesības, varat iesniegt sūdzību.

Jūsu sūdzībai jābūt noformētai rakstiski, bet sūdzību jūsu vārdā var iesniegt arī cita persona, piemēram, radinieks vai jurists. Jūsu sūdzība var būt jebkurā valodā.

Lai iesniegtu sūdzību, lūdzam apmeklēt šo saiti.


Pārredzamība un informācija

Pieprasījumi sniegt informāciju

Pieprasījumi sniegt informāciju, vispārīgi un konkrēti jautājumi par Frontex un tās darbu, pieprasījumi sniegt intervijas, pieprasījumi sniegt statistikas datus vai jautājumi par ziņojumiem, kas publicēti mūsu tīmekļa vietnē, ir jāsūta uz adresi:

question@Frontex.europa.eu

Plašsaziņas līdzekļu pieprasījumi:

press@Frontex.europa.eu

Publiska piekļuve dokumentiem

Tiesiskais regulējums
Pārredzamības princips un personu tiesības piekļūt ES struktūru dokumentiem ir noteiktas gan LESD 15. pantā, gan ES Pamattiesību hartas 42. pantā un tiek īstenotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (Regula (EK) Nr. 1049/2001).

Regulas (EK) Nr. 1049/2001 saikne ar Frontex sistēmu ir atkārtoti uzsvērta Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas 74. pantā.

Iekšējā sistēma attiecībā uz publisku piekļuvi Frontex rīcībā esošiem dokumentiem ir noteikta Frontex valdes 2016. gada 21. septembra Lēmumā Nr. 25/2016.

Pieteikumi
Ikvienam ES pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kura dzīvo ES, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir ES, ir tiesības piekļūt Frontex rīcībā esošiem dokumentiem, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētos nosacījumus.

Lai apstiprinātu, ka jums ir tiesības iesniegt pieteikumu piekļuvei dokumentiem, jums jānodrošina identifikācija/ pilnvarojuma apliecinājums juridiskām personām, kuru mītne vai juridiskā adrese ir ES.

Lūdzam pieprasījumu iesniegt kā e-pasta pielikumu PDF, ASICE, ADOC, BDOC vai EDOC formātā, kas elektroniski parakstīts, izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu saskaņā ar eIDAS regulu (Regula (ES) Nr. 910/2014). Ja šis identifikācijas līdzeklis jums nav pieejams, lūdzam uzrādīt personas apliecību /pasi/ ES uzturēšanās atļauju (fiziskām personām) vai iesniegt dokumentus par jūsu personas reģistrāciju ES dalībvalstī un pilnvarojumu, kas ļauj jums rīkoties šīs personas vārdā (juridiskām personām).

Lai Frontex varētu identificēt dokumentu(-us), kuram(-iem) esat pieteicies, lūdzam nodrošināt, lai jūsu pieteikums būtu pēc iespējas precīzāks.

Pieteikumus var iesniegt pa pastu vai e-pastu šādā adresē:
Transparency Office
Frontex

Pl. Europejski 6

00-844 Varsovia

Polonia

pad@frontex.europa.eu
o frontex@frontex.europa.eu

Apstrāde

  • Jūsu pieteikums, kas ietver vajadzīgo atbilstības apliecinājumu, tiks apstiprināts un apstrādāts 15 darbdienu laikā, sākot no jūsu pieteikuma reģistrācijas dienas.
  • Izņēmuma gadījumos minēto termiņu var pagarināt par 15 darbdienām.
  • Frontex atbild rakstiski.
  • Pilnīgas vai daļējas jūsu pieteikuma noraidīšanas gadījumā Frontex sniegs jums pamatojumu.
  • 15 darbdienu laikā pēc tādas Frontex atbildes saņemšanas, kurā atteikta pilnīga vai daļēja piekļuve, jūs varat iesniegt atkārtotu pieteikumu Frontex sākotnējā lēmuma pārskatīšanai.

Paziņojums par datu aizsardzību
Datu pārzinis ir Pārredzamības birojs, kas izveidots ar valdes 2016. gada 21. septembra Lēmumu Nr. 25/2016. Fiziskā un pasta adrese: Pl. Europejski 6 (00-844 Warsaw- PL); e-pasts: pad@Frontex.europa.eu

Ar datu aizsardzības speciālistu var sazināties, rakstot uz e-pasta adresi dataprotectionoffice@Frontex.europa.eu

Lai izpildītu Regulu (EK) Nr. 10492001, pārzinim ir jāveic personas datu apstrāde.

Datu saņēmēji ir specializēti Frontex darbinieki, kas apstrādā pieteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem. Starptautiska datu nosūtīšana nenotiks. Dati tiks glabāti piecus gadus, sākot no lietas slēgšanas brīža.

Pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības piekļūt saviem datiem, tos labot, ierobežot, iebilst pret tiem un tos dzēst, kā arī pieprasīt datu pārnesamību. Pieteikuma iesniedzēji var īstenot savas tiesības ar Pārredzamības biroja starpniecību un var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

Datu sniegšana ir ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 noteikta prasība. Datu nesniegšanas gadījumā pieteikums tiks atzīts par nepieņemamu.

Automatizēta lēmumu pieņemšana vai profilēšana netiek veikta.


Kontaktinformācija

Vispārīgi jautājumi
Plac Europejski 6                                                 
00-844 Warsaw
Poland
frontex@frontex.europa.eu
(48 22) 205 95 00

Prese
Izabella Cooper + 48 667 667 292
Ewa Moncure    +48 785 001 374
press@frontex.europa.eu


Dokumenti & Publikācijas


Multivide

We use cookies on our website to support technical features that enhance your user experience.
More information